Latvijas vietējā medus bite Apis mellifera mellifera

Kategorie: Die Dunkle Biene Apis mellifera mellifera Veröffentlicht am Montag, 17. Januar 2011 Drucken E-Mail

Latvijas vietējā bite

Apis mellifera mellifera

saglabāšanas darbs

Latvijas vietējā medus bite (Apis mellifera mellifera L.) dēvēta arī kā Eiropas tumšā bite, Rietumeiropas tumšā bite un Viduskrievijas bite. Gandrīz katram autoram ir sava laika raksturīgs nosaukums.

Vietējās bites saglabāšana un selekcija pamatā ir balstīta uz priekšspārnu morfoloģiskajiem mērījumiem, lai noteiktu saimes atbilstību standartam. Parasti tiek apskatītas divas pazīmes: kubitālais indekss un diskoidālās nobīdes leņķis.

Labākas saimes sasniedz 90% atbilstību standartam, tomēr vienmēr tiek ņemts vērā arī tas, ka morfoloģiskie mēriju vien neparāda visu, kas “lācītim vēderā?”, jeb to, cik lielā mērā pazīmes ir saistītas ar DNS sastāvu. Arī tiek saglabātas saimes, kurām ir mazāka atbilstība, lai nepazaudētu esošo bioloģiskās daudzveidības materiālu. Nākotnes risinājums ir iespēja, izmantot kādu no molekulārās bioloģijas pētījumu metodēm, lai atlasītu tīrus pasugas eksemplārus. Svarīgi, lai selekcijā iesaistītos vairāk Latvijas biškopji, tādejādi vietējā bite turpmāk tiktu atlasīta pēc saimnieciski būtiski nozīmīgām īpašībām: medus ražība, miermīlīgums, spietošanas tieksme utt.

Atsevišķām saimēm ir novērojama interesanta pazīme – pilnībā vai daļēji izzūd kāda no spārnu dzīslām. Acīmredzot to izraisa kāds gēns, kas nonāk homozigotiskā stāvoklī, parasti tad, kad tiek veikts tuvradniecisks krustojums. Šādiem īpatņiem nav iespējams noteikt kubitālo indeksu.

2009: gadā pirmo reizi LLU Latvijas vietējas bites saglabāšanas dravā tika veikta bišu māšu instrumentālā apsēklošana ar homogenizētu (vienmērīgi sajauktu) tranu spermu. Pirmie rezultāti bija pozitīvi. Metodē ļauj ievākt tranu spermu no iespējami vairāk saimēm, piemēram, no simts saimēm – no katras pa vairākiem paraugiem. Šādi strādājot ir iespējams saglabāt pēc iespējas vairāk ģenētiskā materiāla un izvairīties no tuvradnieciskas krustošanās. Varētu pat teikt, ka bišu māte ir kā ģenētiskā banka, kas deponē tranu spermu. Tā ir zināma drošība pat tad, ja aiziet bojā kāda no bišu mātēm, tad atlikušās saglabā ģenētisko materiālu sēklas uztvērējā.

Lūdzu, rakstiet mums:

Diese E-Mail-Adresse ist vor Spambots geschützt! Zur Anzeige muss JavaScript eingeschaltet sein!

Zugriffe: 6228